Pārkrāsojam un aiztaisam plaisas, noņemam veco krāsu, plēšam tapetes. Pavisam drīz jau viss atkal izskatās pieklājīgi, bet kaut kas paliek. Pamati ir nosēdušies un sijas māc nogurums.
nu, redzi, es izmantoju visu sākot no digiziepjiem un beidzot ar 4x5" viensliedi. protams, vienmēr gribas kaut kādu kompromisu starp kvalitāti un cenu, tādēļ ikdienā izmantoju 6 megapixeļu dslr. tas atbild uz tavu jautājumu? :)
nez, man brūces parasti visai ātri sadzīst. ja kaut kas nopietns, vienkārši paliek gaišas strīpiņas.
un es vispār tā negribētu domāt. dzīve nav taisns ceļš ar visas drazas vilkšanu sev līdzi. ik pa brīdim ir kaut kur jālec. un tad neviens iepriekš nevar pateikt, kas paliek, kas ir.