Un tad atnāk pareizais laiks.
Un visi gabaliņi savienojas pareizās kombinācijās.

Laiks, viņš nevienu negaida, mums gan jāpagaida, kamēr laiks atnāk, kamēr ir pareizais brīdis. Var pilnīgā bezsakarā skraidīt apkārt un ķert mirkļus, bet var arī apsēsties un pagaidīt, kamēr mirklis atnāk pats.

Tas ir miers. Iemācīties paņemt, nevis panākt. Nevis skriet, skriet, skriet un nemācēt apstāties, lai satvertu.



Jālec, jāskrien un jāpanāk.
Paradokss.