Pirmais uzdevums - atrast bildīti. Pēc tam var arī kaut ko uzrakstīt. Bet nē, nevar. Bildīti.

Es gribu. Ko es gribu? Gribu atraisīties un krist. Bērni labi krīt. Es mēdzu ideāli krist. Es negribu atpakaļ. Bet man ir bail. Un tas traucē visam, arī krist.

Bet jā, tagad, kad visi te lasa, var jau arī te pateikt. Nekas vairs nebūs kā agrāk. Es lekšu. Tāpēc, ka tā vajag man.

Es nevaru stāvēt ar katru kāju savā pusē. Nē, ko nu, es jau varētu, patiešām varētu, ja par to neviens negruzītos. Taču tā nevar. Un tad jau īstenībā sanāk, ka es tomēr neesmu tas, kuram tā vajag. Kaut gan, kaut gan es pats no sevis arī gruzījos.