Tu biji nepareiza. Bet nejau ne tu. Tāda kā vīnā noslīkusi vai vēnas sagraizījusi. Spīdīgām actiņām, mazliet nervoza, mazliet jautājoša, mazliet kaut kāda. Un tu biji saģērbusies citādi, taču tam nav nozīmes.

Es gribēju, lai tu izkūsti manī, lai tu pielīpi pie glāsta, lai tu kļūsti akla un alksti mana pieskāriena kā gaismas.

Man bija bail, ka tu vairs nejūti. Ka tu esi tik sailgojusies un sasapņojusies, ka tikai sevi. Un ka es tikai klusu soļu atbalsis tavās krāšņajās zālēs.

Ak.