Un ja nu es nekad netieku ārā no savas kastes? Nu un kas, ka viņa ir liela. Nu un kas, ka man viņā ir labi. Bet es jūtu savas robežas. Un tas nav jautri. Jā, es zinu, ka manī ir ļoti daudz vietas, kur ālēties un nēsāties apkārt, bet es zinu, ka debesis ir uzzīmētas, ka viņas esmu uzzīmējis es pats.
Pamanīju informācijā par sevi.
Draugi: Nav neviena.
Tik jauki sasaucas ar manu vārdu. Tik patiesi atspoguļo situāciju. Kādu brīdi kāds ir, bet tad es viņu iepazīstinu ar kādu citu, viņiem ir labi, viņiem mani vairs nevajag. Tāda deja, kur virpuļo rokās saķērušies, bet tad nāk brīdis, kad jāatlaižas un jādodas tālāk nākamajā pārī, nākamajā barā. Vizualizējas kā dejusvētki. A man ta kas? Lai jau.
Garastāvoklis:: life goes on
Mīļā, es tevī iemīlos atkal un atkal.
Garastāvoklis:: uzmini nu!