Es.
Un nevaru neko uzrakstīt.
Kā es tā varu, tā taču nevar [un nejau tāpēc, ka tu tā teici].
Es nepareizi.
Nekāda attaisnojuma.
Nejust.
Nedrīkst.
Bet tā ir.
Un mēģināt uztvert kādu stīgu, kaut ko, kas sāp, vai vispār kaut ko.
Pāri robežai un tālu un nav vairs nekā, par ko justies slikti.
Un, ja nāktu kaut kāda sodīšana, varētu noliekt galvu un pieņemt sodu, bet arī neko nejust.
Viss izsāpēts, nav vairs vietas jaunām sāpēm.
Izsāpēts tukšs un caurs,
izrūsējis un pamests.
Kā tā var, ka kaut kur pa ceļam (nemaz ne tik vēlu)
nomirt
un turpināt būt.