Tas sākas lēnām kā skumju pavediens, kuru pavelkot, līdzi ripo un no skapjaugšas gāžas (blāķiem, pat ne viļņiem) viss viss viss. Un tad ej nu sazini, ej nu sazini.

Pietiek mazliet sasāpēties, lai uzreiz autopilotā pārskrietu otrā pusē, kur nekas, kur neko, kur nekam, kur tumsa.

Tu domā, ka tu gribi, lai tā ir?