|
|
|
Jūnijs 3., 2005
16:33
tieši tajā brīdī, kad liekas, ka slinkums un iekāre ir mani pametusi, es iedomājos - nu kāpēc gan man šodien neaiziet uz pludmali paķert sauli. tāpat vien - pasauļoties. es pat neiešu uz gejeni, bet uz parasto nūdisteni. pasauļoties.
un tad viens man pamiedz ar aci, otrs krūmos padročī, un slinkums atgriežas pie manis. iekāre gan nāk vēlāk - tad, kad jābrauc mājās, jo tieši tad uzrodas kāds, kurš ir tās vērts (ak, augstprātība, tā neesi tu, tas ir slinkums vianīgs!).
bet es jau par sevi tikai. tagad es mokos, bļin.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |