|
|
|
Maijs 13., 2005
14:46
mana vecuma jaunieši (un arī jaunāki) seksam vispār skatās cauri it kā tādas lietas nemaz nebūtu. tev ir draudzene, nu, meitene? jā, ir. un kur viņa ir? ai, neesam sen tikušies. savos piecpadsmit līdz astoņpadsmit man bija reālas bailes atrasties publiskās vietās, jo no katra smukāka kadra es vienkārši uzreiz dabūju erekciju. a ctiem tā nav, nu. un tad es sajūtos kā kaut kāds vecs perverts. mīlēšanās taču visu pasauli griež... mirsti, cilvēce.
jauniešu kompānijā es tamdēļ jūtos kā zilonis trauku veikalā - robusts, neaptēsts, primitīvs, dziņu apsēsts. es domāju par seksu, kamēr citi par haikām, par skaistumu un par mūzām. par karjeru, plāniem, nākotni, dzīvi un nāvi. es tā viegli un nepiespiesti pa tam laikam mīlējos.
tādēļ arī velbeka elementārdaļiņas toreiz mani tā uzrunāja, lai arī manai vecuma grupai tā gāmata, šķiet, nemaz nav domāta. lieliski identificējos ar to izvirtuli, kam visa galva piebāzta ar meiteņu dibeniem. kas skraida pa krūmiem dročīdams.
un teju teju man arī pazudīs visi beidzamie (tie daži palikušie) moraļņiki, kuru dēļ es vēl kaut cik turos.
tādēļ arī es nespēju ilgi noturēt draudzību.
tādēļ arī es nedomāju par nākotni un mūzām.
jo mans smaguma centrs ir gurnos.
jo es esmu par dzīves svienēšanu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |