|
Aprīlis 15., 2005
18:07 pārāk ātri es ieslīgstu kaut kādās attiecībās, un - ne čiku, ne grabu - tur ārā jau ir vairāki uzpasaules vissuperīgākie, ar kuriem visiem man ir attiecības, un tad vēl ir tie daži, ar kuriem es sarakstos, un tad vēl ir tie, kuri ar mani labrpāt liktos gultā, tikko es tiem piezvanītu, un tad vēl ir tie, kuri šim iznākumam pieprasītu ievadu ar kino seansu un kafiju. es nevienu galu neaizgriežu ciet, pret visiem, kas man patīk, es esmu labs un tikai labs, lai vienmēr vienmēr būtu iespēja kādam piezvanīt, lai ieliktos gultā un lai uz pusstundu dabūtu to, ko es vislabprātāk vienreiz attēstos tik daudz, ka kādu pusmūžu būtu miers.
ko man tam vajadzētu? cietuma režīmā izvarošanu ar beisbola nūjām katru dienu? gan jau iepatiktos. ar pistoli pie deniņiem, sasietam... nē nē tas viss man iegaršotos bļe. man vajag pārsaldināties, noslīgt medū - man vajag simttūkstoš atlētu ar vislabāko krāsu un izmēru, visus pieejamus jebkurā laikā, jā, tas mani izārstētu, man liekas.
bet es te gribēju par tām attiecībām. pēc jebkura seksa es kaut kā nejūtos komfortabli uzreiz škirties - man nepieciešamas tās dumās un vienveidīgās pēcseksa sarunas, lai arī ir tik patīkami uzreiz dušā iet vienam un vēl pirms tam paostīt savas paduses, kuras nesmaržo pēc manis, bet gan pēc svešām siekalām. jo veidojas kaut kāda emocionāla saite ar to nelaimīgo cilvēku, nu. un tad jau jāapmainās telefoniem un, programmai turpinoties, kaut kad arī jāpiezvana utt.
man patīk viskautko izdomāt. scenārijus viskautkādus, ne tikai erotiskos.
sev pašam melot arī ir kruta. īpaši par tiem, kuri ir kā izkāpuši no erotiskajām fantāzijām, bet kuriem nepavelk līdz intelektuālajām. es ielieku viņiem vārdus mutē, izfiltrēju zelta novilkumu interpretācijas, piešķiru tiem iedomātu prātu un intereses, lai tikai varētu tā superīgi vilties kārtējā izdomātajā uzpasaules vissuperīgākajā fatamorganā. tā vot.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |