autopsihopātija - 12. Februāris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 12., 2005


17:16
es pievelku apdullušas, kā mušas apdullušas meitenes manā vecumā. es automātiski gaidu, kad viņas mani uzrunās krieviski, bet viņas piedāvā seksu pa taisno. "vai tu netaisi izņēmumus?" visa dzīve ir izņēmums, nejēga, es saku. "nav jēgas?" nekam nau jēgas. dzīvei nav jēgas, es tev otvečaju, nekam nav jēgas.

mūzika skan tā pati, kas parasti. es lieku soļus, es vicinu rokas, bet acis klausa sirdij, kas pielieta līdzjūtības un komplicētu skumju. aizskrienu uz videokabīni pakaukt, bet tad paņemu vēl vienu tekilu un sāku visu no sākuma.

man pievērš uzmanību vienīgais ņemamais variants visā klubā. tāds, kurš iepriekš man nav virsū skatījies. swimmer type. bet mans mērķis ir pazemoties. es ļauju sevi paņemt priekšā tipam ar lielāko locekli. man sāp un es nebeidzu. taksistam es bļauju, lai stājas, atveru durvis un vemju uz asfalta.

(7 raksta | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba