autopsihopātija - 21. Janvāris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 21., 2005


10:04

starp daudzajiem citiem murgiem šonakt, viens bija īpaši patīkams. par melnādāinu puiku, kam šlangs līdz ceļiem. un kaut kā man jau zemapziņā iesēdies, ka man vienmēr arī jādabū tas lielākais un labākais - tas aiziet jau līdz absurdam. tagad man pat grūti to iedomāties, bet, viņam atsūkājot, es sajutu tās resnās trubas galu atduramies man kuņģī. atceros, ka padomāju, ka vajadzētu dabūt vēl vienu tādu pašu no mugurpuses, un tad viņi iekšā satiktos.

nē, nav tā, ka man tikai nupat ir pielecis, cik mana slavētā ārpuse - gan izskats, gan, khe khe, prāts utt - atšķiras no samudrītās un puspuvušās iekšpuses. tur, dziļumos sēž velns, kurš priecājas par izvirtību, kam vajag baudu, baudu un vēlreiz baudu, kas nezin sāta un robežas nekam. fantāzijas lidojums? "tāda veselīga iezīme"? nu, ja tā fantāzija man lidotu vivaldi režīmā, es, domājams, būtu vestards šimkus, bet tagad es esmu kaut kāds latentais seksa manjaks. kā izlasīju viena jūzera bio - pista kuce. gejs. atbilstoši.


(ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba