Vēstules Tev

Thu, 04 Dec 2008 20:19:06 GMT

Ja tagad kristu zvaigzne, man vairs nebūtu jādomā, ko ievēlēties.
Diemžēl manas zvaigznes sen jau ir nobirušas.

Sat, 22 Nov 2008 08:25:59 GMT

Ar pašu smadzeņu malu es saprotu, ka šī agonēšana ir jāizbeidz, bet no otras puses man nav motivācijas sākt dzīvot. Ar lielo Dz.

Protams, es saprotu, ka dzīve ir kāpumu/kritumu spirāle, taču tā vien liekas, ka manējā griežas uz leju nevis otrādi - tā kā vajadzētu.
Bet pats stulbākais šajā situācijā ir tas, ka cilvēks kā es, kam ir ļoti normāla dzīve, gāžas dēļ savas pārspīlētās emocionalitātes, kā reiz par mani kāds izteicās.
Ja man izdotos tam nostāties pāri, šis murgs beigtos.

Man nav problēmu ar dzeršanu, narkotikām, azartspēlēm vai ko citu. Taču atliek tikai ļauties atmiņām un vēlme laist dzīvi podā kļūst vienkārši nepārvarama.

Thu, 20 Nov 2008 20:03:09 GMT

Dusmas.

Tue, 18 Nov 2008 19:24:57 GMT

Nav lemts man saprast, kādēļ cilvēkiem, kas man apkārt visu piedod, krāpšanu, melus, atkārtotu krāpšanu, ilgstošas krāpšanas, ļaunumu..bet man..izskaidrot, vai vismaz piedošanu lūgt iespēju nav devuši. Bet runa jau nav par netaisnību, vai piedošanu. Par iespēju, kuras nav.

un visticamāk arī nebūs.
Jo..nav jau lemts.

Ja tā padomā, tas pat ir smieklīgi. Iespējams, ka es vienkārši nesaprotu, cik lieli ir mani grēki, mani nodarījumi pret Tevi, Viņu un Viņiem visiem, varbūt es esmu tas, kuram nepielec.

Tādas lūk man šaubas.

Fri, 14 Nov 2008 23:02:33 GMT

Iedomājies.

Es šodien sēdēju, spēlēju pokeri un pa skaņu sistēmu sāk skanēt mūsu dziesma.

Par spīti tam, ka man tagad iet salīdzinoši labi un tukšumu sevī es atļauju sev sajust reti, man, teikšu atklāti, apskrējās dūša un es knapi novaldījos, lai neuzrakstītu Tev īsziņu.

Vai zini kādu? Lūk šādu:"With or without you, eh...."

Fri, 07 Nov 2008 13:54:04 GMT

Nekas jau nav savādāk.
Vienkārši tagad ir vairāk vienalga.
Bet ko lai dara, ja zini, ka nav lemts?

Fri, 17 Oct 2008 08:19:02 GMT

Esmu mainiijis domas par visu šo lietu - man liekas, ka esmu sācis apjaust, kādēlj tieši nav lemts.

Thu, 09 Oct 2008 13:36:33 GMT

Ir tā jocīgi nezināt savu īsto "es".

Bet ja nav lemts, tad nav. Neiešu sūdzēties.

Man taču tā tīk.

Wed, 08 Oct 2008 15:18:01 GMT

Laikam jau nav lemts atmest domas par to, kas nav lemts.

Tue, 07 Oct 2008 05:56:46 GMT

Pa reizei, kad lasu pēdējos ierakstus es ceru atrast Tavu ierakstu par mani.

Smieklīgi jau ir, bet lemts nav.

Sat, 04 Oct 2008 02:46:48 GMT

Tu guli aiz sienas (burtiski), bet es vēlētos, lai Tu esi man līdzās. Aizmigusi. Tik vien, ne vairāk līdz Tu to sagribētu.

Bet..nav lemts.

Wed, 01 Oct 2008 13:32:51 GMT

Itkā jau apzinos, ka vērtīgāk ir laiku ieguldīt sevī, nevis citos cilvēkos, bet tā tiešām darīt, tas prasa pamatīgu piepūli.

Šodien nav lemts apjēgt, kā laiks var skriet tik aši.

Fri, 26 Sep 2008 10:00:36 GMT

Laikam jau nav lemts atmest grēcīgo domu kultivēšanu, lūkojoties uz Viņu.

Tue, 23 Sep 2008 13:38:59 GMT

Nav lemts saprast, kādēļ tie daži cilvēki, kurus uzskatīju par ļoti tuviem draugiem ir tā attālinājušies no manis.

Pilnībā pieļauju, ka vaina ir manī, bet nu nav lemts sagaidīt, ka es pārkāpšu pāri savam Ego un speršu pirmo soli kaut tik tālu, lai saprastu, kādēļ Viņi pat nemēīna ar mani runāt.

Mon, 22 Sep 2008 11:37:09 GMT

Laikam jau nav lemts sagaidīt, kad sāks ražot telefonus, kas neļauj zvanīt un nosūtīt sms, kamēr nav noskaidrots zvanītāja/sūtītāja alkohola daudzums asinīs.

Telefonu ar alkometru studijā!

Fri, 19 Sep 2008 12:05:02 GMT

Diemžēl nav lemts spēt laicīgi pievērties un nekritizēt to, ko patiesībā, lai arī negribi atzīt, dotajā brīdī nemaz nesaproti.
Jo sapratne nāk krietni vēlāk un tad gan ir riebīgi atcerēties.

Bet aizmirst jau nav lemts.

Sun, 14 Sep 2008 15:58:22 GMT

Man nav sanācis un laikam jau nav lemts iemācīties teikt vārdus, kas liek atgriezties, kas liek palikt un neaiziet.

Fri, 12 Sep 2008 23:34:04 GMT

Bet Tev gan būs ļauts un lemts mani sagraut.
Un tur jau nu man nav lemts neko mainīt...

Thu, 11 Sep 2008 20:26:06 GMT

Lai nu kā būtu, lai kur es reiz rastu mieru, ja vien tas ir iespējams, man nav lemts sagaidīt brīdi, kad atmiņas atkāpsies.
Un es aizmirsīšu Tevi.

Kā gan man iemācīties aizmirst dzīvot tikai Tev?
Laikam arī to man izdarīt nav lemts. Gluži kā atrast kādu, dzīvu cilvēku, kam es to visu gribētu izstāstīt un kurš pēc tam man nepārmestu dzīvošanu pagātnē?

Un te jau ir pie dirsas, cik labu izglītību Tev ir, cik labā darbā Tu strādā un vai Tev ir dzīvoklis Vecrīgā. Tieši otrādi - tad jau ir visgrūtāk atrast kādu, kas no sirds, bez mantkārīgām tieksmēm, vēlas būt Tev līdzās.

Un tieši tādēļ es nevaru aizmirst to meiteni tad, sen atpakaļ.
Bet Viņu turēt savās rokās man nav lemts vairs nekad.

Tue, 09 Sep 2008 20:05:19 GMT

Man nav lemts aizmirst un tas arī ir mans lielākais lāsts.

Un kādu dien es ļaušos tai domai, ar kuru jau kādu laiku dzīvoju..

Thu, 04 Sep 2008 18:43:35 GMT

Lai kā arī būtu, diemžēl man nav lemts atgriezt to, kas ir bijis.
Diemžēl to apzināties un pieņemt ir divas ļoti tālas lietas.

Mon, 01 Sep 2008 19:37:28 GMT

Lai nu kā būtu ar mani, vismaz ir kāds, kam ir lemts atrast laimi.

Un man ir par vienu radinieku vairāk.

Fri, 29 Aug 2008 08:23:53 GMT

Šī, mans dārgais lasītāj, ir mana vājuma pils.

Ikdienā es nedrīkstu rādīt savu vājumu, man ir jābūt stipram, skaistam un radošam, jo es taču esmu uzvarētājs. Un uzvarētājiem vājums nepiestāv.

Nav lemts atrast cilvēku, kura priekšā Tu vari atļauties būt vājš.

Draugu priekšā Tu tāds nevari būt - tad draugiem sāks likties, ka Viņi ir pārāki. Bet draugu jau mums nevienam nav - mums ir tikai cilvēki, kuri izmanto mūs, vai kurus izmantojam mēs. Ja Tu esi vājš, Tu nespēsi izmantot nevienu, bet pats kļūsi par rotaļlietu.

Sievietei Tu nekad nedrīksti atklāt savu vājumu un šaubas - Viņām taču vajag uzvarētāju. Tāds skaists vāveres ritenis - Sievietēm riebjas, ka Viņām melo, bet patiesību uz jautājumu: "Pastāsti, kas Tevi nomāc.." Tu nevari nemelot.

Un tādēļ šī ir mana vājuma pils, mans slēpnis ikdienai.

ievadam

Thu, 28 Aug 2008 16:37:56 GMT

Tā arī nav lemts, lai cik smieklīgi un bērnišķīgi skanētu, saprast, kādēļ tieši man nepiedod tās lietas, ko es redzu tiekam piedotas man apkārt esošajiem cilvēkiem.

Bet tā jau tas dzīvē notiek.

Vienīgais priekš kura ir jēga ko darīt esi Tu pats - gan rakstīt dzeju, dziesmas, gan ierakstus šādā te vietnē.

Runa mazāk par cilvēkiem, vairāk par attieksmi.
Jo redzi - nav lemts notikt tā, ka tas, kurš visniknāk cenšas, beigās uzvar. Parasti (parasti manā uztverē ir virs 90% - šī piebilde tādēļ, lai vēlāk nav grūti saprast šī vārda lietojumu) šis cilvēks ir visstulbākais, jo Viņam pašam pēdējam pielec, ka nav vērts.

Pietiekami ilgi esmu bijis pats stulbākais, tagad laiks izlikties, ka tāds neesmu.
Man šādas rotaļas vienmēr ir patikušas.

Tad nu lūgtum manā nolemtajā pasaulītē.

Kāpēc nolemtajā? Tādēļ, ka man ir tendence vēlēties un censties sasniegt lietas, kuras nav lemtas piepildījumam.

Thu, 21 Aug 2008 17:29:37 GMT

Dažkārt, kad palūkojos uz saviem draugiem, neviļus nodomāju: "Kādēļ gan man nav lemts piedzīvot tādu pakaļskraidīšanu, kādu izbauda viņi pēc savas meitenes pamešanas?".

Vai tiešām sievietēm tik ļoti patīk ka pret viņām izturas kā pret sūdiem?

Bet nav jau lemts saprast, vai tiešām mana problēma ir tajā, ka esmu pārāk jauks, vai tieši otrādāk - es esmu nejauks, bet pa savam.