Ziniet, ir atkal pienācis vienam ne ''zemactiņas'' rakstam. par to kas notiek ar mani, ap, pa, virs, iekšā, ārā un visur, visur. šodien spīd saule un ir trešā advente, es uzliku ziemassvētku dziesmas un smaidu. man ir labi. kaut gan manās mājās šobrīd ir tik pat kā sveši cilvēki, nav mana ģimene blakus... es to vēlētos tik ļoti, bet ir jāiztiek ar to kā ir un kas ir. kāpēc tieši ziemassvētkos tik ļoti gribas ģimeni, bet tieši ziemassvētkos tev viņas nav? kāpēc tādas negodības? rīts. saule un ziema, bet sajūtas kā vasarā. ar sirdsmīļo un misteru Tī iet pa Rīgu un braukt vilcienā un smieties un runāties un pampt rīta pampumā- jauki. vakar, kad skrējām ap strūklaku un dziedājām slavinājuma dziesmu Aivaram, kad lēkājām un skrējām pa soliņiem un kad sēdējām pie galdiņa pīpējām un kādu gandrīz nosaucot par tēti, es sajutu, draudzību. Ziemassvētku vecīt, ja tu mani dzirdi, es vēlos tev pateikt ko es šogad vēlos ziemassvētkos. Es vēlos sniegu un ģimeni un sajūtas ziemassvētkos, es gribu, lai man negribās raudāt ziemassvētkos. Es vēlos, lai man nav skumji, kad citi runā par savu ģimeni, lai mana ģimenes loma būtu izspēlēta ideāli. Es vēlos, sirdsmieru. (Tīk ļoti!) Es vēlos, paturēt pie sevis, es vēlos būt bez drāmām. (Bet vai tad es būšu Dārta?... vienalga, jo tā būs vieglāk mums visiem.) Es vēlos, lai man vairs nebūtu ''slikto'' , nevajadzīgo, bezjēdzīgo jūtu. nav tauriņi, nav ļaunuma prieks. Es vēlos būt gribēta, vēlama, lai es to jūtu, un es vēlos, lai mani grib un satiek. (Jā, tieši jūs!) Es vēlos, lai nepazūd. Es vēlos... es atkal vēlos tik daudz. es vienmēr prasu no dzīves par daudz! Ak, es ar savām nebeidzamajām vēlmēm un drāmām, kurām dāzkārt pat nav iemesla. Man gribas tev aizrakstīt, bet es zinu, ka nedrīkstu. Bet tu man liec smaidīt, kas man ir tik ļoti vajadzīgs. un es gribu, lai tu man atraksti un jūtu no tevis, ka tev pietrūkstu un ka vēlies, lai būtu labāk nekā ir tagad... es gribu visu sakārtot, pārkārtot. es gribu to, kas nāk uz āru ielikt dziļi, dziļi iekšā un to labo, kas ir dziļi, dziļi iekšā izlikt uz āru. nē, visu pārkātošu uz iekšu un atstāšu ārā brīvu vietu. man būs brīva vieta jums, lieciet manī ko jaunu. man būs brīva vieta kādam! tikai parādies tas kāds!!! es gribu ar jums satikties jūrmalā un pikoties un ārdīties un bērt asaras no smiekliem! un pēc tam iedzert tēju un parunāties un vienu brīdi noiet maliņā un iemūžināt to mirkli un būt laimīgai. būtu piepildījusies viena mana vēlme. [es nemeklēju, ko dāvināt vīrietim, es meklēju vīrieti! :D] apjukums. tiešām! es tevi neesmu satikusi jau trīs nedēļas, noteikti paies vēl viena līdz satikšu. varbūt tā pat ir labāk. jā! palīdziet man smiadīt un atrast sirdsmieru! |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On December 14th, 2008, 02:05 pm, kosmonaute commented: šķiet, ka vēl sirsnīgāk un aizkustinošāk par to visu nemaz nevar uzrakstīt. es atkal saraudājos - no tās sirsnības. tik labi saprotu kā tu jūties. par to svarīgumu, sadzirdēšanu, noticēšanu. par visu. On December 14th, 2008, 02:11 pm, kosmonaute replied: ā un jā- sit pieci, es naudu arī ienīstu par visu vairāk pasaulē. nebūtu tādas, visi būtu laimīgi un visas pasaules nelaimes sākās naudā. iedomājies dzīvi bez naudas, katrs dara to ko grib, visi ir laimīgi, izpalīdzīgi, jauki. On December 14th, 2008, 02:20 pm, nav_normaala replied: Jā, FUCK THE MONEY! :D nauda un atzīmes skolā ir tīīk liels sūds, par ko tik daudzi ber asaras un pārdzīvo un skumt. es tai skaitā. stulbi. On December 15th, 2008, 05:46 pm, nav_normaala replied: palīdzēji- smaids. |