|
Piektdien mierīga Andrejsala ar dažiem cilvēkiem kompānijā un sasodīti garšīgu atklājumu par persiku vermutu (mmm!), nu jā, gluži bez incidentiem gan neiztikām - mistisks Armands līda klāt un pilnā mērā mūsu dzērienus, cigaretes un pat sēdvietas uzskatīja par savu īpašumu. Nu un vēl jau tāds, nekāds, pālī un mazliet pēc bomža izskatā (kaut gan vienubrīd sāka uzskaitīt, cik katrs no viņa drēbju gabaliem un apaviem maksājis - vairākos simtos! /esmu krutais džekiņš, kādēļ gan es jums nepatīku?!?/), un trakākais, ka aizgāja nokārtot vajadzības vai varbūt pavemt (to es tā arī nesapratu) ne uz tualeti, bet kaut kur turpat zālē, un kad atnāca atpakaļ, vermuta pudeli paņēma ar to nočurāto vai novemto roku. Nu pretīgi, vārdsakot. Atkratīties gandrīz nekādi. Ar vārdiem neieskaidrosi.
Sestdien bija plāns uz Zapti, kas izgāzās. Toties vakarā uz Balto Nakti aizbraucām. Atkal Andrejsala, šoreiz nepavisam ne mierīga. Cilvēku par daudz, burzma. Urlu arī pilns. Ej nu tad kaut ko izbaudi - visas izstāžu istabiņas pilnas, karstums, gandrīz mīcīšanās pa telpu. Tramvaji gan labie - nobraucām turpceļā ar kino tramvaju, atpakaļ - ar mūzikas tramvaju. Nogājām gar "Naktsmājas" - autoostas tunelī. un tad arī uz mājām. |
