| Pārdomās |
Aug. 11th, 2007|09:55 pm |
Jauka diena pie jūras vakar un savāds vakars. Varbūt pat draņķīgs vakars. Vienubrīd es sajutos pavisam, pavisam sveša un tik tālu no citiem. Un tā, it kā vienā mirklī vēlētos no zemes virsas pazust. Kaut gan pašās, pašās beigās viss bija gandrīz vai brīnumjauki, vienkārši varbūt nevajag pārlieku iegrimt atsevišķās tēmās, kurās tobrīd nav iespējams nonākt pie kompromisa. Jo ir arī daudz mīļu vārdu, ir daudz foršu lietiņu, kas visu sakārto un saliek pa plauktiņiem, nostāda savās vietās, lai ir miers un patiešām daudz labāk ap sirdi. Citādi tās domas galvā un tās baisās sajūtas, un nespēja cīnīties. Un katrs jau tāpat paliek pie sava, lai gan es to redzu citādi. Sodība.
|
|
