nausee

     Man jau liekas, ka viens no vakardienas skaistākajiem momentiem bija, kad izkāpam no tramvaja un pavisam negaidot šausmīgi stipra lija – un mēs skrējām, skrējām, cik ātri nu varējām, tāpat jau nedaudz samirkām, toties tas deva zināmu spirgtumu un atžirgšanu pēc pudeles brendija un nedaudz sidra uz trepītēm Vecrīgā... Tā skriešana likās ūberjautra! J

     Tagad varu sākt sastādīt plānu, kad es gribētu ko satikt. 3 cibiņi noteikti ir to sarakstā. Cerams, ka manas atpūtas laikā būs silts laiks, man gribās jūru arī – kaut nedaudz, nedaudz vasarā. Nav taču bijis šogad jūras nemaz! Vēl pāris dienas noteikti tiks veltītas dažu datorā mētājošos filmu apskatei un pāris dienas skapju, skapjaugšu, plauktu pārkārtošanai un izrevidēšanai (jo tas tiešām prasa daudz laika). Cerams, Elfa būs sajūsmā, ka es pavadīšu mājās vairāk laika nekā parasti – tātad mazāk ārdīsies, lai pievērstu sev uzmanību. Vismaz ne tās astoņas stundas no agra rīta līdz vakaram (plus vēl protams braukšanas laiks)... Jā, darbs vispār varētu aizņemt mazāk cilvēka dzīves laika... J