| Darbs un darbaholisms |
Jul. 13th, 2007|12:48 pm |
|
Viendien vācu te atsauksmes par kandidātu un man stāstīja, ka šis tur tāds izdarīgs, labprāt strādāja, neskatoties pulkstenī, un pat sestdienās, svētdienās reizēm. Vīrietis nekāds jauniņais, ap 40 laikam bija. Es nodomāju "Nabaga viņa ģimene! Nabaga sieva, nabaga bērni - jau ar deprivācijām noteikti sirgst...". Nu labi, saprotu - 1, 2 sestdienas pusgadā var veltīt darbam, ja citādi patiešām nav iespējams, bet šitā...! Nu nē, darbaholismu neatzīstu nekādā ziņā. Vai tad nekā cita dzīvē nav, ko darīt, vai tad nav blakus cilvēku, kuriem savu laiku veltīt? |
|
