Garām |
Jun. 18th, 2007|10:02 pm |
Un par mašīnu, kurā, vējam plīvojot matos un sejā, traukties sapņos par citām dzīvēm. Par tādām, kādas varētu būt, kādas bija, kādas tik tuvu piezagušās, un tomēr nemanāmi paslīdējušas garām. Par tām, kas zib tur ārā, aiz loga, kad esi mašīnā un ātrumā traucies tam visam garām. Vienmēr garām...
|
|