| None |
Oct. 27th, 2005|02:43 pm |
|
Aptuveni trīs stundas līdz darba dienas beigām... Absolūts tukšums galvā un vēlme iegūt laiku - it kā iekrāt hermētiski noslēgtā traukā un pēc tam izmantot tad, kad tas liekas visnepieciešamāk. Nudien nesaprotu, kur mans laiks pazūd; kā varēju agrāk paspēt tik daudz, bet tagad nekam neatliek laika /vai varbūt es pati vienkārši neprotu veltīt laiku visam, kam gribētos...?/ - arī miegs prasa tik daudz stundu. Es laikam sev sāku pārāk nepatikt :) |
|
