| Rēgi |
Apr. 24th, 2007|10:28 am |
|
Sēdēju, strādāju darbā un kaut kas man lika atkal atcerēties par vienu lietu. Vienu cilvēku. Rēgi atdzīvojas, pieskāriens pagātnei kļūst tik dzīvs... Ielīdu internetā, un atradu tur viņu. Agrāk nebija. Bet tagad tur tas bija - šis rēgs, patiešām bildē izplūdis un dažādiem krāsu traipiem aizmālēts, it kā zinādams, ka kādam gribēsies paskatīties. Mazliet baisi, bet ne tik ļoti kā toreiz - kā toreiz pie viņa mājās, kad tik tālu par to visu aizdomājos, ka nelabi kļuva. Ka pati sevi iedzinu milzīgās depresijas ķetnās. Uz to brīdi tik smeldzīgi, jo gāzās virsū sajūta, it kā tas notiek šobrīd - ar mani, ar mums... Tā degoši smeldzīgā atrautības un tukšuma sajūta. Tā mani ievilka pavisam sevī. Un tas bija sen... |
|
