| Vai Tu atceries? |
Feb. 10th, 2007|11:53 am |
Vai Tu atceries mūsu kopīgos vakarus? Iekrišanu Tavā šaurajā gultā darbdienas vakaros, spiedzīgo modinātāju nākamajā rītā...? Mammu, kas bija kā modinātāja papildspēks... Braukšanu autobusā līdz pieturai, kurā man jāizkāpj. Atkal un atkal jāizkāpj kā no sapņa, un jāatgriežas atpakaļ savā dzīvē. Un turpinājumā bezjēdzīgi nogulēta diena līdz vakaram, kad, iespējams, atkal satieku Tevi. Nē, pa vidu tam, protams, arī lekcijas, arī grāmatas, arī draudzenes. Un vakarā tāda patīkama kņudoņa, varbūt gaidas. Kā ceturtdienu vakaros, kad man bija vēlā lekcija, un Tu sagaidīji mani pie universitātes ieejas. Tas viss ir kā tepat līdzās, kā ar roku aizsniedzams. Viss, kas mūs izveidoja...
|
|
