|
Dec. 19th, 2006|02:57 pm |
|
Nezinu, ko darīt, kad nevar apstāties. Tā pilnīgi, un viss. Ja vēl būtu cerība vēlāk satikt, parunāt, izrunāt bez lieliem laika ierobežojumiem - jā, tas būtu gana liels mierinājums. Bet pat tā man nav. Viss manā pasaulē lūzt un brūk. |
|