|
Dec. 8th, 2006|10:36 am |
Vakar pēc darba bija nodoms iekrist gultā uz dažām stundām nosnausties. Bet... tieši tajā dienā vajadzēja ierasties krusttēvam ar kokteiļglāzēm: un tā mēs iemalkojot noskatījāmies "Stigmatu", un bija tomēr labi, bija jautri. Ar visu to, ka I. nosprāga telefons (akumulators) - tieši pusdivpadsmitos es tomēr vairs negulēju. Gulēju pirms tam kādu stundu un pamodos no nosapņota vai arī reāla pilsētas telefona zvana - to vēl līdz šim neesmu noskaidrojusi. Pēc tam gan klusumā - tādā, ka var dzirdēt pašai savas sirdsklauves... |
|