| Nasta |
Nov. 29th, 2006|01:07 pm |
|
Pārtieku vien no miera kripatām; pārējais laiks ir tāds... depresīvs. Esmu vai nu esošā nelabuma ielenkumā, vai arī kaut kā nejauka gaidās. Un, protams, ka pret savu gribu. Pagaidām gan ir tāda rāma patvēruma sajūta, kaut to varētu tā notvert plaukstā un saglabāt arī vēlākam laikam - arī tiem nejaukajiem mirkļiem. Un nav tā, ka nekas nebūtu jēgpilns, vienkārši ir tik grūti tikt galā ar daudzām lietām, ar tiem melnajiem samilzušajiem mākoņiem virs savas galvas. Un varbūt pat dažreiz jautājums "bet kāpēc es?"... |
|
