nausee

     Tāds brīnumains vakars. Nemaz nezinu, kāpēc, bet to rada skaistu sajūtu ieskauts skats no balkona, laternas, tumšās debesis, maiga migla... Viss kopā. Noskaņojumos.

     Reizēm iedomājos par vienu no žurnālistiem - konkrētāk par to, ka no vienas puses, mēs esam kā pretējības, kaut gan ir arī kas kopīgs, noteikti ir vairākas lietas. Un tomēr mani saista šī lietotāja ieraksti, viņa domu gājiens un vēl, un vēl. Varbūt gribētu arī dzīvē sastapt. Varbūt... Es iedomājos dažus, ko varētu satikt pavisam vienkārši, par kuriem es pat varu iedomāties, kāda būtu mūsu tikšanās, kādas sarunas un kāds kontakts. Bet par viņu gan neesmu droša ne par ko. Un tomēr gribētu satikt... Neskatoties uz dažu viedokļu nesaskaņu. Tam nebūtu tā būtiskākā nozīme. Nez, vai viņa nojauš, ka runa ir par viņu...? :)