| |
[May. 30th, 2011|06:18 pm] |
| [ | mood |
| |  thoughtful | ] |
Es apbrīnoju to cilvēku. Viņa vēlmi pēc klusuma, dabas un norobežotības. Kaut gan viņš sākumā nemaz neatstāj tāda cilvēka iespaidu. Ar mani gan ir savādāk - es mīlu centra dzīvi, taču tik tālu, kamēr tā man sāk traucēt. Pārāk daudz lielas sabiedrības un skaļuma rada manī vēlmi aizbēgt. Un tajā brīdī es pārvēršos tādā cilvēkā kā viņš, kas grib aizbēgt uz savu būdiņu dziļi meža vidū prom no visiem un visa.
|
|
|
| |
[May. 30th, 2011|06:24 pm] |
| [ | mood |
| |  nostalgic | ] |
Tobrīd mēs bijām tikai trijatā (Mareks jau bija saldi iemidzis treilerī) un sildījāmies pie ugunskura Hailuoto salā. Brīžiem mēs runājāmies, un brīžiem ļāvāmies klusumam. Tikai strausu un citu putnu balsis apkārt, un kaut kas šiem brīžiem lika kļūt tik neaizmirstamiem.
|
|
|
