| Ieciklēšanās |
Nov. 4th, 2006|02:39 pm |
|
Brauciens mazliet aizkavējies, bet mēs tur būsim šodien. Būsim Jūrmalā, būsim dabā, sniegā...
Vecrīga liek satikt cilvēkus, kas nav gluži nepatīkami, tomēr tu redzi, ka viņi izvēlējušies taisnvirziena ceļu, ieciklējušies vienā vietā, vienā kompānijā, vienā laikā, punktā. Izdzīvojuši baudpilnu, bezbēdīgu mirkli, un tajā arī palikuši dzīvot. Tas ir kā bedrē, kurā šķietami ir labi, jo slinkums jel ko mainīt. Bet vai tad tā var attīstīties...? Jā, mēs visi tur bijām, visi. Bet izaugām - vairāk vai mazāk. Nu nevar taču visu mūžu palikt pusaudža vecumā!

|
|