[	mood	|	calm	]
[	music	|	Placebo - Post Blue	]

     Nedēļas nogale gandrīz tāda pati kā iepriekšējā. Istabas siltums, dators, mājas kopšana. Ak, jā - mājas kopšana šoreiz ietvēra sevī arī lielāko raganu mazgāšanu. Nolēmu, ka no lupatām un līdzīgiem veidojumiem būs grūti notraust jau ilgāku laiku krājušos putekļus. Svētdienas vakars ar "Agro rūsu" - latviešu skarbās dzīves (tipiska filma!) apziņu un šis rīts... ar neveiklu situāciju piemēram. Nāk kandidāts uz testu, kad ieeju telpā stāstīt viņam par testu, viņam smaids teju līdz ausīm. Sasveicinamies, tad varēja manīt, ka viņš ta kā gribēja man sniegt roku, bet ta kā nevarēja izdomāt, kurā īsti brīdī vai kā, bet tā arī nesniedza. :) Un tagad, projām ejot tas pats - smaidiņš tāds, nevar saprast, kas viņam tur padomā... :))

     Ar šodienas laikapstākļiem esmu ļoti apmierināta. Izņemot to, ka slīd - asfalts izskatās mānīgi tīrs, tomēr mani zābaki slīd. Bet ir silts - beidzot silts.

     Mani sajūsmina veikals "Santa un Barbara". :) Bez tā, ka pie kasēm sēž aizmigušas kasieres un uz vienu pircēju, kam ir tikai dažas preces, patērē kādas 5 vai vairāk minūtes, šodien vēl viena vulgāra krievu vecene (pircēja) grozās gar alkohola nodaļu un bļauj pa mobilo telefonu, nu tiešām - skan pa visu veikalu... Birst ārā tamlīdzīgi teksti: "Āāā, a ja ņi žeņšina? Nu da, ja ļeģi... Ha, ha, ha..." Stāvu blakus, konditorijas nodaļā un vēroju, kā pārdevēja nikni noskatās uz vulgāro sievieti. Vēlāk, paņēmusi 0,7 šņabja pudeli un nostājusies kases rindā tieši pirms manis, sieviete man apjautājas, kur šeit vispār ir sulas - viņa nevarot atrast... Nja, bet tas ir gandrīz vienīgais pārtikas veikals kaut cik tuvu manai darba vietai... Ir vēl viens mazveikaliņš tepat netālu, bet tādos es labāk nesperu kāju, bail iegrābties vecos produktos (kā ir gadījies vairākām manām kolēģēm).