| |
[Feb. 1st, 2007|12:27 pm] |
| [ | mood |
| |  blah | ] |
| [ | music |
| | Jane Birkin - Home | ] |
Un tu izroc kapu savai dienai. Lēnām skatoties stiklā, kā tas noraso, kā tava dvaša izplešās loga rūtī, it kā liela putna spārni paceltos lidojumā. Pa milimetram, pa milimetram... Sašķiro savu dzīvi pa gabaliņiem. Ieelpo dziļi, lai nejustu kritienu. |
|
|
| Diena |
[Feb. 1st, 2007|10:08 pm] |
| [ | mood |
| |  annoyed | ] |
| [ | music |
| | A Perfect Circle - Rose | ] |
Nu jau ir labi. Nu jau ir labs, mierīgs vakars, kaut pajuka plāni par koncertu. Koncerts būs rīt. :)
Jā, tikai vēlāk sapratu, ka viss taču sākās jau no rīta. Jau no paša rīta, kad pamodos dažas minūtes pirms modinātāja - pamodos no murga. Ka tepat, ejot ar vīru pa mikrorajonu, uz ielas cilvēki - smagi ievainoti un miruši. Viens vēl raustās konvulsijās. Un nelielu gabalu tālāk, ceļa malā atkal līķi. Daudz līķu, vienam nocirsta galva, vienam kāja. Un man, sapnī, noskrien šermuļi par to, ka kaut kas tāds tepat notiek - reizē laikam bailes...
Nu ja. Un tad pārējā dienas daļa - daudz zvanu - pārāk daudz zvanu dienā, kad man tik ļoti negribējās to darīt. Vēl šādi tādi sīkumi un kā punkts uz "i" - notikums tramvajā. Absolūti absurda situācija. Viena pietura pirms galapunkta, es mierīgi stāvu netālu no durvīm. Iekāpj gados pavecs vecis. Iedzēris vecis. Reizes divas truli pablenž uz mani, bet es neskatos un nepievēršu uzmanību. Un kas tālāk? Pēc brītiņa viņš ņem un nekaunīgi grūžas man virsū - acīmredzami, ka speciāli grūžas. Uzkliedzu viņam: "Ko tu grūsties???" Uz to pretī saņemu vien uzbraucienu - viņš atbild, ka viņam, redz esot tādas tiesības mani grūstīt... Ehh, labi, ka pēdējā pietura tā bija. Bet nu... kretīni šitādi, apšaut viņus!
|
|
|
