| Neredzēšu |
[Dec. 1st, 2006|03:46 pm] |
| [ | mood |
| |  sad | ] |
| [ | music |
| | Skumju Akmeņi | ] |
Stunda pa stundai, minūte pa minūtei, un tūlīt būs pienākušas kārtējās darba dienas beigas, kas vēl iepriecinošāk - brīvdienas. Ciemošanās pie tēta. Un vienīgais ir tas Sliktais ar lielo burtu apstāklis, par kuru es vakar tā sabēdājos. Vēl jau neizjūtu, bet kad pienāks... Eh, grūti būs. Skumji par to. Nu varēja tač vismaz trīs dienas nedēļā tādas būt, bet nē: piecas dienas nedēļā. Veselas sasodītas piecas dienas! Es ceru, ka viņa teiktais "tas būs tikai sākumā" ātri beigsies. Jo ātrāk, jo labāk. Es negribu tik daudz loneliness. Tik daudz noteikti nē. Un kur nu vēl visi kopīgie pasākumi, kas no tā tiks izjaukti (tai skaitā šīvakara pasākums!!!). Man liekas, tas būs itin kā dienas un nakts pastāvēšana - kad viena pienāk, otra aiziet, un nav iespējama situācija, kad abas ir līdzāspastāvošas... |
|
|
