[	mood	|	ecstatic	]
[	music	|	Depeche Mode - Little 15	]

     Ai, kā man patīk šī sajūta, kad ceļš uz darbu vai uz mājām nav vienkārši vienmuļš un ietīts pārdomās par dzīvi, bet gan pilns mūzikas iedvesmas. Skats nekurienē, dievišķās mūzikas skaņas ausīs, un uz priekšu. Un atrašanās kādā citā pasaulē, kur viss vibrē no pilnības sajūtas, no aizraušanās. Jauni, iedvesmojoši videoklipi domu tēlos - kadrs aiz kadra, kustība aiz kustības - viss, kā tu gribi, kā tu to jūti, viss tavā dvēseles un mūzikas mijiedarbības ritmā, jo tu pats režisors visam, un iespējas neierobežotas...

[	mood	|	calm	]
[	music	|	Dead Can Dance - The Fatal Impact	]

     Varbūt, ka šī bildīte illumine neliksies tik ragaina un ļauna... :)

[	mood	|	indescribable	]
[	music	|	Nirvana - Man who sold the world	]

     Man nepatīk faksa aparāti, kas liekas, ka strādā gliemeža ātrumā, man nepatīk kandidāti, kas iedomājas man lasīt morāli pa telefonu, man nepatīk... Mieru, mieru. Katram ir tiesības uz savu viedokli, un vienkārši tobrīd es biju tā, kurai sagadījās to uzklausīt... Bet pagaidām viena - visā birojā viena pati, tik dīvaini nepierasta sajūta.

   Gāju pusdienlaikā uz Statoil, pa ceļam satiku  ami , nu tas bija pārsteigums, sākumā nepazinu, un galīgi negaidīju, ka viņu tur satikšu. Patiešām sen nebija redzēta (dzīvē, ne virtualitātē).

   Hmm, šovakar laikam būs jautrība, jo kas gan cits gaidāms, ja salaiž kopā divas vecmāmiņas... :))