| Cauri dzīvei |
[Sep. 6th, 2006|08:53 am] |
| [ | mood |
| |  satisfied | ] |
| [ | music |
| | Dzelzs Vilks - Planētas | ] |
Šodien atkal tērpta melnajā matu krāsā - tajā, kuru jūtu kā savu. Iespējams, joprojām. Sudrabainas Gosh acu ēnas. Vēl trīs dienas, trīs naktis. Arī, lai paspētu nokārtot pēdējās lietas, pēdējos palikušos sīkumus. Un lai sagatavotos vieglām trīsām un [satraukumam]... Ne bez tā.
Par to, kā tikāmies pirmoreiz, kā pagāja gadi šķirti, kā es biju ar viņām - [mēs četras, nešķiramas]. Par to, kā deldēti universitātes soli, un, pīpējot tunelītī, iegūta pa īstam "sava" kompānija - nekas, ka ne uz mūžu. Nekas... Par veciem laikiem un lietām, kas gājušas līdzi cauri dzīvei. Par saules lēktiem un rietiem. Par būšanu kopā ar neīstajiem cilvēkiem. Par nežēlību - jā, arī par to. Un vilšanos. Un beidzot - par atkalredzēšanos. Un tiem cilvēkiem, kas joprojām ir blakus, kas joprojām tepat līdzās, kas ir tuvi, pat tālu esot. |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2006|12:52 pm] |
| [ | mood |
| | calm | ] |
Dao ir tukshums, neesamiiba. tam nav formas, tachu tas visu glabaa sevii... |
|
|
