[	mood	|	working	]
[	music	|	JEM - "They"	]

Pārlūkojot citu šeit atrodamo cilvēku dienasgrāmatas, var atrast arī tādus... Nu, kā lai pasaka - tik šaubīgi tas viss izklausās. Smadzenes izstrādā vairākus variantus par to, kāda tad īsti varētu būt autora personība. Arī par to, cik nestabila vai arī cik nepatiesa tā ir. Bet ne jau par nosodīšanu, nē, protams, par to nav runa. Man nepatīk nosodīt cilvēkus par to, kādi viņi ir vai kādus viņus ir izveidojusi sabiedrība. Izņēmums ir tikai cilvēku stulbums un banalitāte...

Savādi gurdena diena, nāk miegs... Domas par to, kā vakar noturējos pretī gruzonam. Bet tālu nebija. Īpaši tādēļ, ka lasīju vienu lugu /žanrs - drāma/ un spilgti atsaucās atmiņā šīs lugas ainas, ko pirms kāda pusgada noskatījos teātrī... Mūzikas pavadījums un deja bija tik absolūti papildinoši un tik ļoti sakāpināja emocijas... Esmu jau esmu... esmu tāds cilvēks, kas jūtīgāk un dziļāk uztver drāmu. Traģēdiju. Jā, tas ir mans...