nausee

     Smalkas lietus lāses kā tievas, tievas adatiņas durstīgi sitas logā. Ja pavirši paskatās, liekas, ka nelīst. Liekas, ka miers un klusums ir loga otrā pusē.

     Man šeit patīk šodien un vakar. Bet savādāk bija pirms tam. Kā nocelta no sava plauktiņa, atrauta no tiem, kam sāku pieķerties, kas likās varētu saprast - atrauta un nolikta citā plauktiņā. Te - sēdēsi klusi un mierīgi, būsi rāma un paklausīga. Tepat jau netālu esi - divas sienas, četri stikli, un tomēr... Bet nu jau vairs nav tā. Nu ir labi, nu sāku pierast. Sēdi, zvani, raksti, meklē, darbojies - viss sanāks. Kā iecerēts vai vēl labāk...