nausee

     Nu tik grūti piecelties kā šorīt, man sen nebija bijis... :/ Bezmaz vai likās – visu atdotu, lai tikai vēl pāris stundu no gultas varētu nelīst laukā...

Tagad nemitīgi žāvājos un meklēju, kādu pozu krēslā labāk ieņemt, lai būtu ērtāk, lai būtu iespēja atpūsties. Un jau tagad dikti domāju par ēdienu, gribās ātrāk tikt pusdienās. Ja svinēsim Aleksandras vārda dienu, tad moška būs kāda kūka vai kas (ņamm...). Ai, tāda rīma esmu kļuvusi pēdējā laikā! :)

Bet, pretēji  vakardienai, šorīt manī ir klusums. Visas dienas nevar būt vienādas...