| Kamolīši ciemos |
Oct. 23rd, 2007|10:31 am |
|
Nu kā gribētos, lai šitā diena ātrāk paietu... It kā gulēts gana daudz, bet svešā mājā ir svešā mājā... Kājas tādas sagurušas nez kāpēc, varbūt dēļ tā, ka vietas maz bija. Segas pa nakti sagriezās otrādi, tā ka kājas plikas vai pleci. Toties četri mēnesi veci kamolīši pa rokām... Divi raibi - melns, balts un brūns, viens pavisam daudzkrāsains un viens melns ar baltu. Wī, cik patīkami atcerēties. Tik smieklīgas sejiņas ar bēdīgām actiņām skatās pretī. Ieķeras jakā ar mazajiem nadziņiem un pīkst, un miumina. Un staigā pa grīdu lēni, lēni - drīzāk kārpās, kā nupat staigāt iemācījušies. Melnā mamma arī traki jauka, kādu laiku vakar turēju klēpī, pat iemiga uz brīdi. Un pēc izmēriem nu apmēram kā Elfa, neteiktu, ka lielāka. Tāda slaida, pantēras iznesīgums ;)) Ehh, šitie skaistumi... |
|
