| haha |
6. Maijs 2009|22:02 |
"Mīļo dienenīt.
3. mai 12:33 | Komentāri: 3
Pieņemsim, ka mani sauc I un manu draudzeni arī sauc I, lai gan viņai ar turpmāko nav nekāda sakara.
Tātad piektdien es aizbraucu pie sava drauga A uz viņa dzimšanas dienas svinībām. Tur bija daudz ļauži, ko es nepazinu, bet bija arī man ļoti labi pazīstami draugi. Tur mēs visādi jautri pavadījām laiku un smējāmies par E, kurai beidzot ir iestājies balss lūdzums. Vēlāk vakarā atbrauca J un ieteica ģeniālo domu radīt alus trekteri. Jaukais A ziedoja mums gabaliņu no savas dārza šļūtenes, un mēs paši sagriezām kolas pudeli, lai izveidotu trektri. Atlika tikai savienot tos divus. Uzreiz ieteicu lietot līmlentu, taču J un M noraidīja šo ideju. Tā vietā trubu tika mēģināts uzvilkt pudeles kakliņam, kaut arī tas bija divreiz lielāks. Lai nu kā, pēc pailgāka laika neveiksmīgu mēģinājumu, kuru laikā mums pievienojās arī K un otrs M, tomēr tika sameklēta līmlenta. Kad trekteris bija gatavs, J metās to iemēģināt un izšāva visu munīciju pāris minūtēs. Vēlāk trekterīti iemēģināja arī M, bet viņam galīgi nesanāca. Kad J uzzināja, ka es visu vakaru neesmu lietojis alķīti, viņš saprata, ka mums ir jādodas uz centru, un ka es būšu viņa šoferis. Kad mēs beidzot sataisījāmies uz braukšanu, M jau runāja tikai patskaņos, bet tas gan viņam netraucēja veikt vairāk vai mazāk inteleģentu sarunu ar kādu blondu dāmu.(M vispār ir diezgan liels žūpa. Nav jau tā, ka citi nemēdz piemesties, bet M sēž viens pats stūrī, lūr savā portatīvajā draņķī un aizlej seju līdz pilnīgai nemaņai. Nemaņai jau nav ne vainas, ja vien tu esi ballīte, bet nu M ir pilnīgi depresīva sēne, kas piedevām mēdz sabojāt garīgo arī citiem. Ilgtermiņā tas paļubomu labi nebeigsies, un M ņems nelabu galu. Diezgan funny, ja paklausās, kas M sakāms par kāda cita M problēmām) Tad nu kopā ar J braucām uz iestādi vārdā Piens. Tur J man nopirka suliņu un pats metās mazo medībās. Satiku tur pāris pazīstamus ļaužus, piemēram C, kurš nu bija absolūti nerātns. Satiku arī savu ļoti senu draugu K, kuru nebiju sen redzējis. K bija diezgan piemeties. Un diezgan depresīvs. Bet dīvainā kārtā tas kombinējās diezgan pozitīvi un ļāva mums attīstīt sarunu, jo viņš nebija sēne. Pavadījuši kādu laiku Pienā, mēs ar J devāmies uz Vecāķiem, pa ceļam aizvedot K uz mājām. Kad bijām jau gandrīz galā, piezvanīja supermazā T un mēs griezāmies apkārt, lai viņu savāktu. Tad sekoja pāris joki par punduriem, un varēju doties pie miera."
miniet trīs reizes, kas ir autors, jo viņš man tikko uzlaboja garastāvokli
es jau zināju, ka tas būs rezumēts, es vienkārši zināju
tagad tikai vajadzētu tikpat spēcīgu kopsavilkumu arī par mūsu piedzīvojumiem valsts svētkos
haha, šis gejiskais ieradums tomēr mēdz atmaksāties |
|