Hurricane of Life - Post a comment

Atnācu mājās, un neormāli gribās raudāt. Nevaru. Vairs nevaru! Nav spēka vienkārši! tagad tikai paņemt striķi un pakārties...

Es tikai ar ļoti lielu piepūli spēju atcerēties tos laiku, kad darīju kā bija labāk man. Es to vairs neprotu. Mani iemācīja, ka dari citam to, kā tu gribētos lai izturās pret tevi... bet laikam šitai pasaulei tas ir par sarežģītu! :-(

Vienmēr saskata kaut kādu pakaļdomu, vai nu cenšos uzmākties, vai pielienu, vai mēģinu uzpirkt. Ārprāts! Man tādas domas nekad prātā nenāk. Es daru tāpēc, ka gribu to izdarīt.

A mani par to vienkārši sāpina, pamet, apspārda. Sirds melna un vairs nepukst!