Hurricane of Life - Post a comment

Vakar bija viena no superīgākajām dieniņām cik vien spēju atcerēties. :))

 

No rīta bija sarunāta foto sesija ar vienu puisi- modeli. Nu tad es gaidīju satikt blondu un gara auguma patievu cilvēciņu. Ieraugot vispār, laikam, ja ne acis, nebūtu atpazinusi. Sarkana maiciņā, balti šortiņi, riktīgi gara auguma, muskuļots, mati trīs krāsās- melni, sarkani ar dažu blondu šķipsnu. :) Sandris bija nolēmis pāriet uz melno stiliņu. Aizgājām pameklējām pa veikaliem kur var nopirkt tā saucamās kakla siksnas un aproces ar asumiem. Nu nezinu, kā tos īsti sauc, bet valkā tādus daži dīvaiņi. :) Pēc tam prom uz Jūrmalu. Visu ceļu klausījāmies Marylin Manson un citu dzīvīgu mūziku. :))

 

Atbraucām uz Majoriem, nu devāmies uz manu mīļāko bildēšanas laukumu- pamesta viesnīca pašā jūras krastā. $ stāvi un visi mani. :)))) Sākās process, uzvilkām aksesuārus. Pabildējām nedaudz. Pēc tam sākās make-up. Nu man bija incanti, radījām Alice Cooper līdzīgu tēlu. Sanāca mīļš velniņš ar superīgu smaidiņu. Paskatījos un nodomāju, laikam, ja ieraudzītu uz ielas, nodomātu trakais- bet tad, kad pats esi piedalījies tapšanas procesā sajūta ir pavisam cita. Nu superīgs puisis. :))

 

Bildes sanāca kolosālas. Patiesība interesenti var tās ievērtēt te: http://www.pbase.com/natalie_inbox/sandersss

 

Vakarā, tā kā īsti nebija, ko darīt un pēc pāris biljarda partijām ar kādu draugu, iešāvās prātā doma uzaicināt, foršo velniņu uz kino. :) Atnāca viņš uz randiņu tāds pats, kādu viņu biju atstājusi pirms pāris stundām- melnām "noraudātām" acīm, melnās drēbēs un ar savām siksniņām.:) Pirms kino iegājām kafejnīcā. Jā nu publikas reakciju nevarētu saukt par neuzkrītošu. Vecās tantiņas uzreiz novērsās un sāka savā starpā šausmināties. Kafejnīcas apmeklētāji vai nu smējās vai arī bļāva: "Nu gan!" Sandris piegāja pie bārmenes paprasīt pelnu trauku. Pēc uzkrītošas, skaļas smieklu lēkmes, viņa atbildēja, ka vairs aiz bāra neesot un iedeva baltu tasīti. Jā, nu laikam jau aiz bāra nebija, jo vienkārši netīros no galdiem vajag savākt. Pasmējāmies no sirds!

 

Noskatījāmies filmu "Es Mīlu Jūsu Meitu". Par filmu varu teikt tikai labu, valsts nefinansēti privātie projekti vienmēr ir labāki par budžeta sponsorēto kino. Aktieri, operatora darbs- nu kā jau "Savādi gan!" stilā. Norēcāmies.

 

Pēc tam braucām mājās. :) Lūk tā!

 

>>Kādu es gaidīju<<

>>Kāds bija<<

>>Kas sanāca<<