Vakars | May 20th, 2004 - 10:00 am |
---|
Diena bija vienkārši pretīga. Pirmo lekciju nokavēju. Uz otro pasniedzējs mani neielaida, jo neesmu samaksājusi. Blin, es pirmo reizi dzirdu, ka pasniedzējiem programmās, kurās jau tā tu maksā gandrīz 1 000 latus par gadu vēl ir jāmaksā par konsultācijām, ko viņš sniedz reizi nedēļā.
Visu vakaru noblandījos apkārt. Domāju. Lija lietus, cerēju, ka tas nomazgās arī manus grēkus, bet vieglāk nepalika...
Aizgāju uz baznīcu. nebiju tur bijusi kopš savas kāzu dienas. Toreiz pieskaitījos atkritējiem, jo būdama pareizticīgā apprecējos katoļu baznīcā- tā ir viņa ticība. gribēju pārkristīties pirms tam, viņš neļāva. teica, ka neesot svarīgi. patiesībā man bija... bet ko nu vairs. Galvā mudžeklis. Un tas jau viss tāpat ir beidzies! katedrālē bija kaut kāds dievkalpojums. Es par reliģiju zinu tik maz. Noliku svecīti...es...3... par ko...
Atceros agrāk, kad gāju uz baznīcu, vienmēr izdomāju ko palūgt. savtīgi, bet toreiz likās OK. Šoreiz es stāvēju, blenzu uz degošajām svecēm un sapratu, ka neko nedrīkstu lūgt. man viss bija, pati pazaudēju... neklausījos, kad citi teica...ko teica... es zināju labāk. tagad zinu tikai to, ka ne velna nezinu...
Nolēmu divas nedēļas viņam nezvanīt, varbūt kas mainīsies, varbūt viņam mani pietrūks. Bet tomēr vakarā sava besīgā garīgā dēļ, ierados pie viņa ar zemeņu bļodu. It kā mierināja, taču jutu, tas vairs nebija tas pats viņš. Mans mīļais Velniņš... :'-((
Atbraucu mājās. It kā mācījos, bet prāts uz to nenesās. Paņēmu savu mīļo Martini un iztempu visu pudeli. Diemžēl vieglāk nepalika, tikai kuņģis sāka sāpēt. :-(
Aizmigu. Pamodos 3naktī. Nolēmu, ka ir jāmazgā galva. Izdarīju! Pēc tam nevarēju atkal aizmigt. Gulta bija, auksta, neērta, pārāk mīksta vai cieta, sega smaga... Besis! rakstīju viņam īsziņas, pat neatceros cik... kredīta laikam vairs nav nemaz... :-( Nu, bet ko tas mainīja... Neko!
Es viņu...
|