Andromeda

February 17th, 2014

10:38 pm - Day 17

Miedziņš atnāk tikai ap četriem no rīta. Jā, normāliem cilvēkiem tas šķiet nenormāli. But nights are so pleasant, so calm and magical.

Dzimis cīrulis, tapis par pūci var piecelties arī trīs stundas vēlāk un darboties. Vismaz teorētiski.

Slapjš un nejauks. Dublis viens, dublis divi, plakš, plakš. Viens pūtiens un matu vietā uz galvas ir skaista ligzda. Bet neies taču skumt par auksto un nejauko! Vēl jau visa diena priekšā ar tiem.

Tā maldies kā ezītis miglā pa ciemata viens piecām priedēm. Awkward. Centies sastapt kādu dzīvu dvēseli, ar ko parunāties par attīstību, projektiem un lietām, bet šamie tādi paši ezīši miglā, tikai miglaināki, un nezin, izvairās un salien.

Tā jau slapjš un izsalcis ezītis miglā pārceļo no ciema viens uz ciemu divi. Tur jau vairāk ar ko parunāties. Bet re kā! Ciemam divi par ciemu viens nekas nav zināms, jo nejūtoties piederīgi. Šamie esot pārāk citādi un pārāk lepni. Ciemam divi lielā pilsēta ir tuvāka un kam to otru lepno ciemu.

Tik daudzi nezina, tik daudziem nemaz neinteresē un nerūp. Cenšas tikai izdzīvot.

Vietas Latvijā mirst. :/
Powered by Sviesta Ciba