02:12 am - 27.12.11Nē nu, normāli cilvēki tagad priecātos un lektu gaisā no priekiem. Bet es, laikam nepiederu šai kategorijai. Ziemassvētki. Jā, bija. Bet es nebiju tiem gatava. Pat ne drusciņ. Kaut vienu brīdi ieraugot kaut ko līdzīgu sniegam nedaudz sapriecājos. Man nav bijis laika noskaņoties, saskaņoties, pieskaņoties. Darbi, darbi, darbi. Reizēm ir tik tizli būt vienam no labākajiem, jo no tevis sagaida to, ko var visi un vēl vairāk. Tad vēl tiec par izmēģinājumu trusīti, testējot cik daudz spējam panest līdz salūzšanai. 9 dienas līdz aizbraukšanai. Neesmu gatava. Nespēju noticēt. 5 mēneši. Līdz šim ilgākais laiks, ko pavadīšu projām no mājām. No otras puses, gribas kaut šīs 9 dienas paietu daudz ātrāk un viss jau būtu garām un es būtu tur, tālumā, svešumā. Teorētiski pieredze ir pietiekoši liela jau līdz šim, lai varētu skaidri apgalvot, ka viss būs labi un es izdzīvošu. Noteikti būs pat ļoti interesanti. Tikai šobrīd jūtos leima un galīgi nekur liekama. Bet gan saņemšos. Ieviesu kārtību savās lietās, pārcilātas grāmatas, sīkie nieciņi un daudz, daudz atmiņu. Beidzot man ir mana World map, tikai vēl adatiņas jāiegādā, lai varu atlikt punktus, kur esmu pabijusi. Love it. Nedaudz vīlos sevī cik ļoti grūti man nākas koncetrēšanās un vēlme kaut ko darīt. Pat vismazākie uzdevumi šķiet mission impossible un jāvelta liela piepūle, lai piespiestu sevi ko izdarīt līdz galam, īpaši jau tad, ja apzinos, ka tas nav obligāti un pati esmu izvēlējusies darboties. Tas viss no darbiem, darbiem, darbiem un tā, ka vēl aiz vien nekas līdz galam nav skaidrs, aizbraukšana un tam visam pa vidu me being sentimetal and sh#t. Šogad nebija piparkūku cepšanas, nebija eglītes un gaismiņu, nebija pareizās sajūtas. Oh well... Šopinga liste pamazām ģenerējās. Iečekots jau ir jaka, zābaki un lēcas. Not good enough. Tuvākajās dienās vajadzētu būt visam pārējam. Need a mood shift.
Gus gus - believe
 calm |
