10:18 pm - 06.01.11Radies milzīgs izsalkums pēc ceļošanas un pasaules iepazīšanas. Tā saka, ka pasaule patiesībā ir ļoti maziņa. Kad viss nezināmais kļūst zināms, viss kaut kādā veidā sirdī atrod vietu un aizpilda tur esšos tukšumus. Manējā vēl ir diezgan tukša, tur vēl daudz vietas vietām, cilvēkiem, sapņiem izsapņotiem un tiem, kas tikko radušies. Un es nedaudz baidos no nezināmā un tomēr tas mani vienmēr ir neizsakāmi pievilcis un vilinājis.
Runājot par nedaudz zemei tuvākām lietām. Darbu uzsākt ir vissgrūtākais, īpaši tad, ja tu jūti, ka vari vēl nedaudz atļauties atpūsties. Tomēr negribas arī nogaidīt to spiedīgo punktu, kad nekas cits neatliek, kad visi gali ir ūdenī tā teikt. Tā ir kā cīņa ar sevi divās frontēs. Viena kas saka, ka redzi vēl laika diezgan un otra, kas saka, tu nemaz nepamanīsi to punktu, kad tev zeme zem kājām sāks degt. Man nepatīk, kad zeme deg zem kājām, uztraukumi, stress un spriedze. Tās ir lietas, kas man nekad nav patikušas. Lūk, tāpēc varbūt der sākt darbu agrāk, lai izvairītos no tā visa, kas deadline nākot tuvāk tāpat parādīsies, bet tad vismaz būs kaut kāda drošības sajūta, ka kaut kas ir izdarīts. Something from my meditation song list
 calm |
