02:22 pm - 06.08.10Es vairs neatceros, kur, kas vai kādā situācijā bija to teicis - Problēma nav citos cilvēkos, problēma ir katram pašam, ja viņš nespēj samierināties ar to, kā lietas ir, kas notiek un tamlīdzīgi. Šo apzināšanos, ka problēmas nav citos, bet gan manī pašā, es tad arī uzskatu par vienu no soļiem uz pareizā ceļa, uz kustības turpināšanos Neviens cits neskatās uz pasauli ar manām acīm un pat, ja skatītos viņa prāts to pārveidotu pa savam. That is why we all are so unique and that is why I can't let myself to think that they might think the same or see the same like I do. Sometimes it is just hard to accept these differences and that is something I have to work with. Vakardien, es atkal gandrīz noslēdzos, norakos sevī, gandrīz iespundēju sevi savos prāta tumšākajos nostūrīšos. Šodien man tas šķiet nedaudz muļķīgi, bet mums visiem uznāk tādi melnie plankumi. Pedējā laikā, gan jāsaka, ka šie melnie plankumi, nežēlīgo dusmu viļņi, kas ar katru sitienu aizrauj kaut ko nezināmās tālēs, uznāk visai bieži, nekontrolējami. Tas sāk palikt par daudz sāpīgi man pašai. But then, I think all things are connected and nothing is without purose. Maybe a while ago I just didn't let all these things to get me so close. It's like different level of awareness I have developed through the time and in order to feel so happy, alive, wide awake, there must be this anger and pain in balance. I just wonder how all those strong people can deal with it, because at this point it is hardly bearable. Par spīti visām balansēšanām uz naža asmeņa, man tomēr vēl iekšā ir tāds spars darboties, tik dodiet šu' man ko darīt. Ir jau sestais augusts. I'm excited about next school year.
30 seconds to mars - Alibi
 calm |
