Andromeda

March 4th, 2009

03:22 pm

Es pret visiem cenšos būt patiesa un atklāta. Man nepatīk melot, tad es labāk noklusēju. Es esmu sastpusies ar dažādiem cilvēkiem.
Man gadījies satik tādus cilvēkus, kas spēj būt tik iedomīgi un neredzēt patiesību, kad esmu to viņiem priekšā uz zelta paplātītes nolikusi. Vai viņi tiešām domā, ka visi cilvēki ir tik samaitāti un riebekļi pēc dabas? Kā var neredzēt acīmredzamo?

Vakardien staigāju apkārt kā spaiņagalva un mēģināju cik vien speka neaizmirst elpot. Nepatīk man runāt pūļiem. Rodas tāda klaustrofobiska sajūta.

Ā un Mario dziesmiņa Let me love you!!! Dievinu! :)

11:01 pm

Tātad esmu jo cieši, jo cieši apņēmusies sevi izglītot visās iespējamās, man interesējošās jomās. Šobrīd vairāk ar māklsu un literatūru, par rakstīšanu un vēsturi.
Man arī ir jāizlemj beidzot par to, ko es darīšu nākamgad.
Braukt vai nebraukt tāds ir jautājums... Un ja braukt, tad uz kurieni? Uz Norvēģiju vai pie mammas brāļa Ziemeļīrijā, kas būtībā ir UK. No mana lēmuma noteikti daudz kas pēc tam būs atkarīgs. Ja nu es aizbraucu, bet vairs negribēšu atgriezties? Vai tas maz būtu iespējams - nedomāt par atgriežsanos? Es nevaru saņemties izlasīt manus 2008. gada vasaras pierakstus, bet varbūt tieši tagad man tas ir jāizdara...pirms izdaru izvēli.
Man vajag mērķi. Mērķa joprojām nav. Ja nav, tad nav arī nekādas noteiktības un mani tas reizēm ļoti spēj tracināt.

Pabeidzu Lasīt New Moon...Twilight turpinājumu angliski. Tagad lasu Šekspīra Hamletu, damn, man jau sen viņu vajadzēja izlasīt tā pat kā daudzas citas labas lietas...
Powered by Sviesta Ciba