04:00 pmEs šobrīd lidinos piecus cetimetrus virs zemes!Kad diena iesākās es ar katru mācību stundu arvien vairāk sliecos domāt, ka šī diena būs viena no draņķīgajām. Par ZPD man vēl joprojām nebija nekādas skaidrības un es vai sāku plēst matus no galvas, jo tas mani nopietni satrauca. Par cik es visu iepriekšējo nedēļu slimoju, tad man ļoti daudz darbi sakrāsjušies un šodien bija jāiet rakstīt skillu kontroldarbu angļu valodā. Kad sēdēju un gaidīju devīto stundu, kad mani pasveicināja skolotāja, kura nekad man agrāk nebija atņēmusi sveicienu un pat pasmaidīja! Man jau tādu pozitīvo bateriju vien vajadzēja :) Uzrakstīju un devos pēc jakas, kad satiku Deisonīti (tiem kas nezina, mana norvēģu val. skolotāja), kas bija šokā, ka neviens neatnāca uz filmas skatīšanos, kas bija paradzēta devītajā stundā, kurā es rakstīju kd. Izstāstīju, kāpēc neatnācu laikā, so viņa man to filmu vnk iedeva uz mājām, lai es noskatos...un protams, viss ar lielu platu smaidu, kas mani pacēla piecu cm virs zemes un es burtiski, lēkāju aiz prieka. Grasījos jau iet projām, kad man pretī nāca mana vecā klases audzinātāja Anita. Smaids līdz ausīm abām, parunājāmies par visādām lietām, par ZPD un tagad man ir daudz daudz lielāka skaidrība, ko tad es gribu izdarīt. Mājās devos lēkājot un priecājoties, kā mazs bērns, kas dabūjis jaunu rotaļlietu. Āprāts!!! Es esmu tik priecīga, nespēju nemaz izteikt. Gribas raudāt aiz prieka un tās neizsakāmi labās sajūtas, kas šobrīd iekšā. |