06:26 pmEs gribēju iepriecināt cilvēciņu un nopirku dāvanu, bet kādam vnk neaptēstam un lempīgam cilvēkam protams viss bija atkal jāsabojā. Es biju tik neaptverami dusmīga un taisnību sakot dusmas manī vēlaizvien mutuļo, ka sarunāju tik daudz sliktu lietu...visu kas man tajā brīdi bija uz mēles.Es tērēju savu laiku, naudu un labās idejas, domas un galu galā viss ir sabojāts. Vēl viens vārds no šī cilvēka un es viņu pret sienu izsmērēšu. Es apzinos, ka tas nebija speciāli, bet.....iedomājoties visu labo...prieku, kam vajadzēja būt manī rodas jauni dusmu viļņi. Taga man nav nekā ko uzdāvināt. Vienīgais ko vēl varu - pateikt kādu mīļu vārdu un samīļot. Kāpēc es nevaru salabot stiklu, Kāpēc es nevaru pagreizt laku atpakļ? Kāpēc ar mani vienmēr kaut kas šitāds notiek? Kāpēc pasaulē ir tādi lempji? |