| 8:57p |
kaut kā
Kaut kā, lai ko arī darītu, vairs nav tā, kā bija, kā arī nav tā, kā jābūt. un ar katru reizi,kad kaut ko daru, pārliecinos, ka to izmainīt vairs vienkārši nav iespējams. Tā jau ir, ar varu neliksi iemīlēt. un varbūt arī nav vajadzīgs. tikai cilvēki bieži vien grib to, kas nemaz nav vajadzīgs-apzināti vai neapzināti.
Nu tad jāsniedz sev beidzot mācība.
Pārāk daudz laika aiziet, lai censtos, lai klausītos pārmetumus vai uzbraucienus un tad censtos to visu vērst par labu. vai arī pārāk daudz laika veltu domām par jūtām, lai arī tas nemaz nav viņa interesēs. domām par viņu, lai arī tas diezvai ir abpusēji. Un visbeidzot, pārāk daudz laika veltu Viņam, tajā pašā reizē-sev. Es uztraucos par to, kā viņam sokas ar mācībām un darbiem, mazāk par to-kā man. Es uztraucos, kā viņam būs ērtāk-mazāk par to,kā man pašai.
Jāsāk uztraukties par savu laiku, par saviem mērķiem, par to, ko es daru, vai ko es nedaru. patiesību, kas nepazūd, zina visi, un es tai ļoti piekrītu- viss notiks tā , kā tam jānotiek. beidzot situācija ir tāda, kur es nespēju neko ietekmēt vai labot. vismaz ne attiecībā pret viņu. Ja sēžam katrs savā pusē un nav nekādas saskarsmes, vai arī vēlmes pēc tās, paliek skumji. taču šis ir tas brīdis, ka skumjām man tiešām laika nav. nav laika domāt par to, kas nogāja greizi, vai kas liek visam brukt. (patiesība jau tāda, ka kura, bet ko tas maina?)
Diezvai, pat ja kāds šo lasītu, kādam būtu labāks padoms, kā vienkārši nodarboties ar savām lietām, ar saviem uzdevumiem, saviem mērķiem, pienākumiem, galu galā, ar to, kas man patīk. Un tā visa pietiek atliku likām. Tikai reizēm sanāk novirzīties, jo sirds ne vienmēr spēj paklausīt prātam. |