| 4:51p |
daudz jautājumu,maz atbilžu
Viņš saka, ka ir apnicis tas "tipisko" sieviešu gājiens-vēlēšanās runāt par kaut ko nemitīgi. Bet tas nav nemitīgi. Un vai tas ir tik slikti,ja prasu,lai pastāsta, kā viņam iet, kas notiek?
Normāli aprunāties vispār nav iespējams. Kad kaut ko stāstu,viņš uztver visu kā joku. Saturīgas sarunas gandrīz nav.
"Labi,par ko tu vēlies runāt?"
"Par jebko.Parastu sarunu"
"Nav man ko stāstīt,nekas nenotiek."
Un tāda saruna vienmēr. Nezinu,vai tiešām tipiski sievietēm ir vēlme runāties? Tas ir tik šaumsīgi daudz prasīts?,vaitad tas nav normāli zināt vienam par otru,ņemot vērā,ka katram ir arī sava dzīve? |